Читать книгу Pūķa ēna. Princese онлайн

Vecmāmiņa izdarīja sitienu, no kura es ar zināmām grūtībām izvairījos, viņa bija pārāk izveicīga ar slotu. Es nebrīnītos, ja Kirfaronā ir kursi cīņas slotām kašķīgām vecenēm. Ja man paveiksies šeit nodzīvot līdz pensijas vecumam, arī es noteikti pierakstīšos. Šāda veida māksla noteikti ir manas uzmanības vērta.

Situācija bija ārkārtīgi absurda. Karifa sita man ar savu slotu, cik vien spēdama, it kā būtu iecerējusi mani nogalināt, nevis padzīt. Izvairoties no viņas sitieniem, es histēriski smejoties izlecu no aptiekas. Es stipri atgrūdu durvis atpakaļ, lai ragana neizlektu pēc manis. Tajā pašā laikā es pagriezos, steidzoties pamest neviesmīlīgo aptieku, un uzskrēju kādam slepkavam uniformā.

– Esi uzmanīgs, arkl! – viņš bargi teica, vienlaikus turēdams mani rokās.

Ja nebūtu viņa palīdzības, es droši vien būtu atlēcis no viņa kā bumba no sienas.

"Piedod," es smaidot atbildēju, jo man vēl nebija laika smieties.

Vīrietis šķielēja, lūkodamies man sejā, un es, savukārt, paskatījos uz viņu. Svešinieks izskatījās apmēram četrdesmit gadus vecs. Garš, kā kalns, un platiem pleciem. Sejas vaibsti noslīpēti, rēta uz zoda šķērso rugājiem klāto ādu. Biezi brūni mati līdz pleciem un… Vietējo zemessargu uniforma, tikai tā likās dārgāka un bagātāka. Varbūt viņš ir augstākā rangā? Varbūt sardzes priekšnieks?

Manās krūtīs bija neomulīga sajūta. Nezinu, kā šī tikšanās būtu beigusies, bet tajā brīdī no aptiekas parādījās Karifa. Viņa mēģināja izlēkt uzreiz aiz manis, bet es centos cieši aizcirst durvis, lai nesasistu ar slotu. No dusmām viņas seja bija vēl šausmīgāka nekā parasti, bet, tiklīdz viņa ieraudzīja vīrieti man blakus, viņa ielauzās platā un, kā man likās, izlikta smaidā:

– Kādi cilvēki! Vai Njērs Kūlstouns pats ieradās? – vecā sieviete dziedāja neglītā balsī.

Es pat nedomāju, ka viņa varētu to izdarīt! Acīmredzot arī šis puisis. Viņš pārsteigts skatījās uz veco sievieti un raustīja vaigu. Mani instinkti kliedza, dzenot mani prom. Un es izmantoju sardzes priekšnieka apjukumu – vai kas viņš ir? – viņa vēlreiz atvainojās un, pagriezusies, steidzās augšup pa ielu. Kāpēc augšā, jo man vajadzēja atgriezties laukumā? Jo es negribēju, lai Karifa nāk mani meklēt.