Читать книгу Pūķa ēna. Saimniece онлайн

– Ko tu te gribi? Pilnīgi…” Gandrīz teicu “apstulbusi” vai “sajukusi”, bet, laicīgi pieķērusi sevi, mēģināju pārslēgties uz “ledainu aristokrātisku”, kas man nez kāpēc šķita pareizi, komunicējot ar šo vīrieti. -…vai tu esi zaudējis savu kaunu? Un bailes? Un sirdsapziņa!

Ar acīm mēģināju atrast dvieli, bet tas karājās uz āķa tālu no manis. Zem galvas bija viens, bet tas bija mazs – neko tādu nevarēja nosegt.

"Jā, Lina. Galvenais, lai nemocīsies!” – viņa sev pavēlēja, bet viņas dvēselē brieda bailes.

Tagad es atcerējos, kā tas notiek, kad kāds tev kaut ko nodara pret tavu gribu… Un, godīgi sakot, neko labu no tāda kā Nazis negaidīju.

– Pazūdi! – viņa neatlaidīgi pavēlēja, cenšoties saglabāt dominējošo stāvokli.

"Es atnācu runāt, un vēl neesmu teicis, ko darīšu." Apjucis.

– Vēlāk!

"Tagad," mans bijušais gūsteknis uzspieda, kurts ar katru minūti pieauga arvien vairāk.

"Varbūt mums vajadzēs jūs piesiet un atkal ieslēgt," es devu mājienu par viņa neseno statusu.

– Interesants piedāvājums. "Es piekrītu, ja jūs piedāvājat savu guļamistabu kā vietu manam ieslodzījumam," šis nelietis gandrīz nomurmināja. "Ja nē, es baidos, ka šeit nav neviena, kas varētu izpildīt jūsu pasūtījumu."

Tik biezs mājiens manī radīja sašutumu! Vēl viens, kurš domā, ka ir neuzvarams? Un neatvairāma! Un seja neplaisās?!

Es biju garīgi sašutis un skaļi teicu:

"Vai jūs nedomājat, ka nevarat tā uzvesties?" Tu jau dabūji to, ko neesi pelnījis. Istaba, tīras drēbes, ēdiens. Nav nepieciešams kļūt vēl nekaunīgākam.

– Es vienmēr tiecos pēc vairāk. Tāda ir mana daba,” atklāti izklaidēdamies, Naifs apstaigāja vannas istabu un stāvēja tā, lai es varētu viņu redzēt.

Viņš nomazgājās, uzvilka tīru, vienkāršu kreklu un tīri noskujās. Blondie mati tieši zem pleciem bija glīti izķemmēti un nedaudz viļņoti. Kopumā, ja ignorējam visus aizmugures stāstus, kas mūs saistīja, vīrietis izskatījās iespaidīgi un interesants. Droši vien citos apstākļos es būtu varējis viņam dot iespēju…

"Es nekļūšu par tavu saimnieci, pat nesapņo par to, Ber Čatolij," es atcerējos viņa uzvārdu.