Читать книгу Zem zvaigžņu kuģa spārna онлайн

Pārvietojot to, man šķita, ka centrālais stars nav bojāts, un, iespējams, kuģis izdzīvos. Tad man ienāca prātā viena doma. Mums tas ir jāapspriež ar kādu.

– Venēra, vai remontroboti no reaktora var atjaunot kārtību šajā vietā? – jautāju Venērai.

"Tīri teorētiski, iespējams, jā," viņa izvairīgi iesāka, "tikai viņiem nav rakstiskas programmas šādiem gadījumiem." Viņi veic reaktora remontu ar aizvērtām acīm, un viņiem nav reaktora tvertnes diagrammu.

"Skumjas un jauni izaicinājumi vietējiem robotiķiem," es pasmaidīju, "lai gan, ja pareizi atceros, galvenajam kuģim bija paredzēts kaut kāds universāls robots?"

"Jā, antropomorfajam robotam pašlaik tiek veikti pēdējie testi," apstiprināja Venēra.

– Kāpēc vabolēm jūs nepatikāt? – ES jautāju.

"Viņiem trūkst ekstremitāšu ar cilvēka rokas analogu," viņa paskaidroja.

– Kas pie velna? – Es biju pārsteigts.

"Ir vairāki uzdevumi, kur bez tā nevar iztikt," atbildēja Venēra.

– Nu nekādi nevar. "Mans darbs ir piedāvāt," es teicu, "šķiet, ka viņi ir ieradušies."

Ieeja centrālajā nodalījumā man atgādināja izpostītu pajumti no vecās datorspēles "Fallout". Durvju vērtnes tika izrautas no metāla konstrukcijām. Viens gulēja uz grīdas, otrs bloķēja eju. Daļēji. Pat skafandrā es varēju diezgan labi rāpot. Tēlaini. Pārmeklēja.

Centrālajā nodalījumā attēls sāpīgi atgādināja kaut ko jau redzētu. Tas ir arī drupans un netīrs. Metāla fragmentiem tika pievienots tikai stikls un plastmasa. Kosmosa kuģis tagad atradās brīvā lidojuma fāzē. Es spriežu pēc bezsvara stāvokļa, tāpēc lauskas vienkārši karājās visur nodalījuma telpā.

– Kas man te jāmeklē? – uzdevu jautājumu Venērai. Viņa uz brīdi pazuda, tad parādījās. Viņa skumji pamāja ar roku.

"Tas ir labi," viņa strupi atbildēja, "tieši tad Mamai pagāja garām."

"Kādus interesantus izteicienus jūs zināt," es biju pārsteigts.

"Kādā grāmatā, manuprāt, tā bija piemērota situācijai," viņa teica, "jums jāiekļūst priekšgala stabā."

Lēnām ejot cauri gružu mākoņiem, šķērsoju centrālo stabu. Reiz gandrīz uzskrēju kādai piespraudes asam gabalam. Citā reizē kāds gružu gabals tika neveiksmīgi nostumts malā un sākās ķēdes reakcija. Viņš savukārt uzāķēja vēl vienu kaut ko gabalu, tas trāpīja trešajam un devāmies prom. Rezultātā man nācās izvairīties no gružiem, kas lidoja no visām pusēm. Pāris reizes manāmi uzlika, bet nekas nenotika. Uzvalks un es palikām neskarti.