Читать книгу Visas raganas ir kuces vai rektoram vairāk neliet онлайн

Jadja ir dzīvespriecīga, dzīvespriecīga smējēja, ar kuru pat vecāko klašu skolēni labprātāk vairs neiesaistās. Viņa ir indes eksperte. Viņiem tā ir ģimenes lieta. Pat viņas vārds ir izteiksmīgs, lai apkārtējiem uzreiz būtu priekšstats, ar ko viņi runā. Skaidrs, ka viņa nevienu līdz nāvei nesaindēs – galu galā mēs te visi esam gaišās raganas vai vismaz pelēkas -, taču viņa var pa reizei sabojāt dzīvi.

Mēs apskāvāmies.

"Es priecājos, ka šoreiz ieradāties nedaudz agrāk." Mēs šodien parunāsim pēc sirds patikas, un rīt varēsim nedaudz pagulēt,” viņa satvēra manu roku. "Jūs neticēsiet, kur mani vecāki mani aizveda vasarā un ar ko viņi mani iepazīstināja!"

"Esmu pārliecināts, ka tas būs cits stāsts," es iesmējos.

"Nešaubieties," viņa piebalsoja.

Salidojumi ar draugiem ilga līdz vēlai naktij. Dalījāmies iespaidos un jaunumiem, ēdām mūsu gādīgās saimnieces sarūpētās uzkodas un saldumus un pļāpājām un pļāpājām…

* * *

Knock-klak-knock… Knock-knock-nock… Knock-knock-nock…

– Jadja, vai aiz mūsu loga ir apmetusies dzenis? – neatverot acis, es jautāju.

Man ļoti gribējās gulēt. Mēs devāmies gulēt tikai rītausmā, un agri no rīta mūs jau ielaužas nepatīkamas lietas.

"Es nezinu," mans draugs atbildēja tāpat, nesteidzoties mosties.

– Nolādējiet viņu, vai ne?

– Nolādē sevi, es guļu.

Viņa pagriezās pret sienu un aizsedza galvu, stingri nolēmusi vairs ne uz ko nereaģēt.

Es zināju: ja Jadja vēlas, viņa var gulēt, pat ja pasaules gals ir netālu, nevis kā dzenis knābā pie loga. Bet mana nervu sistēma ir tālu no ideālas. Man vajadzēja atvērt acis.

Pacēlies uz elkoņa, es paskatījos ārā pa logu:

– Klau, dzenis ir par maz paēdis…

Vārdi joprojām bija iestrēguši kaklā, jo akadēmijas galvenais krauklis neatlaidīgi dauzīja pa mūsu logu! Protams, pareizāk būtu teikt Akadēmijas galvenās raganas krauklis, bet tieši viņš bija galvenais krauklis jeb – savā starpā un bez lieciniekiem – Khe kungs, bet viņa kundzei – Ārčijs. Parasti viņš lidoja pie vainīgajām raganām un sauca tās uz paklāja pie Galvenās. Bet es tikko ierados akadēmijā un vēl nav bijis laika kļūt dīvaini! Šķiet… Nē, man galīgi nebija laika!