Читать книгу Nosaukts par eņģeli онлайн
– Sveiks, ozoliņ, kā man tevis pietrūka! Vai tev manis pietrūka? Man tev ir tik daudz ko pastāstīt.
Kopš tā rudens neesam redzējuši viens otru. Kad sākās atkusnis, tad salnas, parkam nevarēja pietuvoties: tu noslīksi dubļos vai sniegā.
Šeit neviens nestaigā, apgriež kokus, pļauj zāli vasarā vai netīra sniegu ziemā. Parks gandrīz nezina, kas ir cilvēki. Tikai reizēm, vasarā, piebrauc daži sēņotāji un suņu pastaigātāji. Tāpēc man patīk šis mežs. Viņš ir tāds pats kā es, nesabiedrisks.
Apsēdos uz celma pie ozola, nospiedusi galvu uz atvērtajām plaukstām, un, pacēlusi acis pret debesīm, nopūtos…
Pa debesīm peld balti pūkaini mākoņi, kas kustībā pārvēršas par sarežģītām dzīvnieku figūrām.
Tur mākonis, kas izskatās pēc ziloņa, lēnām zaudē formu un pārvēršas par trusi.
Vējš izkliedē balto mākoņu vati zilajās debesīs, un tagad no truša vairs nav ne miņas.
Es paskatījos uz tumši brūno ozola stumbru ar līkumotām iedobēm, uz kura spiegoja skudras, kas steidzās savās skudru darīšanās.
Arī man ir daudz darāmā, bet visu dara pēc inerces, manas domas pilnībā iegrimušas sajūtās, un domāju tikai par Robertu, par viņu vien.
– Ozol, kas man jādara? Es nevaru nedomāt par Robertu. Zini, viņš izglāba manu dzīvību.
Man viņš noteikti ir jāatrod, citādi man nav miera.
Un pat ja es uzzināšu, ka viņš nav brīvs un ka viņš mani nemaz neatceras, tā būs auksta duša, kas noliks manas smadzenes vietā un atdzesēs manas sakarsušās sirds degsmi.
– Ko tu teici? Aizmirsti viņu?
Nē, ozol, es to nevaru. Tad iemāci man aizmirst?
Nezinu kā? Tāpēc es nezinu.
Es īsti nevēlos atgriezties mājās. Bet rīt ir svarīga diena, pirmo reizi šogad došos uz pludmali pārdot savas gleznas. Vajag arī nedaudz pagulēt.
Rīts pienāca ātri, jo nevarēju aizmigt. Ātri izdzērusi tasi šķīstošās kafijas ar pienu, viņa savāca mantas, iesaiņoja gleznas maisos un devās uz krastmalu.
Vēl nebija tik tālu, bet lietas joprojām jutās smagi. Centos iet ātrāk, lai nesaskrietu vēlreiz ar draugiem un kaimiņiem. Kāpēc es baidos, ka es tos nozagu? Tas arī ir darbs, lai paši pamēģina un kaut ko uzzīmē.