Читать книгу Spoku sargs онлайн

Mēs atvadījāmies un es devos uz tuvāko pārtikas veikalu, kas atradās pāri ielai no akadēmijas. Nopirkusi nepieciešamākās lietas, ar nožēlu atzīmēju, ka naudas palicis pavisam maz. Steidzami vajadzēja izdomāt, kur vēl papildus nopelnīt.

Es izvilku telefonu un sazvanīju Vladu.

– Sveiks, Kostja! Jūs piezvanījāt laicīgi. Atveras kārtējais Rifts un izskatās, ka šoreiz ienāksim pirmie,» sadzirdēju līksmo ģildes vadītāja balsi.

– Lieliski jaunumi! Kur un kad? – Mani iedvesmoja.

– Nākamajā otrdienā pie Voroņežas.

Man bija žēl, ka atkal kavēju nodarbības, bet nauda bija svarīgāka. Sarunājām piezvanīt tuvāk randiņam un atvadījāmies.

Paēdusi sātīgas vakariņas, izgāju no hosteļa un devos uz treniņu laukumiem. Kad tuvojos trešajam treniņlaukumam, biju pārsteigts par klusumu. Man šķita, ka Gorins noteikti sauks visu savu svītu, bet tikai dažas tumšas figūras uz priekšu.

Tiklīdz es šķērsoju treniņu laukuma robežas, ieslēdzās kupols un līdz ar to arī apgaismojums.

«Rodionov, man likās, ka tu sāc,» Gorins sacīja un iededzināja uguni rokā.

«Es nezināju, ka tu spēj domāt,» es pasmaidīju. «Bet vienošanās balstījās uz dūrēm, tāpēc dzēsiet uguni.»

Šajā laikā mani aplenca vēl trīs studenti. Pēc viņu sejām bija skaidrs, ka viņi bija ieradušies ne tikai uzmundrināt savu biedru.

– Duelis, Rodionov, ir par aristokrātiju, un tu tāds neesi. Tāpēc jūs to saņemsiet tā, kā jūs ciema iedzīvotāji var tikai saprast. «Mēs jums noorganizēsim tumšu,» Gorins dusmīgi sacīja un pirmais uzbruka.

Gorins pamāja ar roku, un uguns bumba lidoja man pretī. Es pielēcu malā un izveidoju zobenu. Šajā laikā pārējie man uzbruka. Kāds sūtīja uz mani ledus bultas, kāds mēģināja sist ar pātagu, kas izgatavots no degoša vīnogulāja, kāds sita ar gaisa dūri.

Pēc tēva uzstājības jau no agras bērnības nodarbojos ar paukošanu, tāpēc uzbrukumu viegli atvairīju, bet pats ar zobenu neuzbruku. Nolēmu, ka duelis notiks pēc maniem noteikumiem. Neatkarīgi no tā, vai Gorins to vēlas vai nē. Tāpēc viņš ar zobenu atvairīja vēl vienu bultu un metās pie ūdens maga. Viņš to negaidīja un pat nereaģēja. Cik vien varēju, iesitu viņam ar dūri pa degunu. Students kliedzot nokrita uz grīdas un satvēra viņa seju. Asinis tecēja pa kaklu, izmērcēdams viņa dārgo kreklu.