Читать книгу Mīlestība ir akla онлайн
– Man ir žēl par notikušo.
– Viss ir kārtībā, neuztraucieties par to. Tik ilgi, kamēr tavs pirksts ir kārtībā. Uzvelc drēbes, mums jāizsauc ātrā palīdzība.
Mēs neveikli uzvelkam drēbes un pilnīgā klusumā gaidām, kad ieradīsies ātrā palīdzība. Traumu centrs ir diezgan pārpildīts. Mēs atrodamies starp atstumtiem vīriešiem ar sasitumiem un nobrāzumiem. Kamēr gaidām savu kārtu, es pirmais pārtraucu klusumu un čukstu Matvejam uz auss.
– Ja tu varētu redzēt, kas sēž rindā kopā ar mums…?
– Tie paši neveiklie, kaislīgie aklie seksa entuziasti?
– Ziniet, es tā nedomāju.
– Pēc alkohola un sviedru smaržas varu spriest, ka mēs esam seksīgākie pacienti šeit....
– Tieši tā, – es nevaru atturēties no smiekliem, neraugoties uz mūsu situācijas skumjumu.
– Es uztraucos par Oskaru, viņam nepatīk būt vienam, – es uzvelku roku viņam uz pleciem, sajūtot vieglu saviļņojumu.
– Viss būs labi, tagad galvenais ir tava veselība…
– Un tava.
Skumji nopūšoties, viņš piebilst:
– Es esmu tāds idiots. Tas ir tikai godīgi, ka tu vairs nevēlies mani redzēt.
– Kurš tad mazgās tava suņa pakaļu?
– Arī mans brālis ir idiots.
– Izcila ģenētika…
– Velns, tieši tā," Matvejs pirmo reizi pēc kāda laika pasmaidīja, un viņa sirdij kļuva nedaudz vieglāk.
– Kāpēc viņš dzīvo ar jums, nevis ar vecākiem? Es ar brāli vienā dzīvoklī neizturētu ne nedēļu.
– Mums nav vecāku.
– Ak, man ir ļoti žēl, man ir žēl.
– Tas ir vecs stāsts, brūce ir sadzijusi. Bet Makars pēc tēva nāves bija pilnīgi nekontrolējams. Kad tas notika, viņam bija 14 gadi, un tas ir visgrūtākais periods zēna dzīvē.
– Un mamma?
– Mamma aizgāja, kad viņam bija 6 gadi un man 15....
– Man tik ļoti žēl, ka jums tas bija jāpiedzīvo," es redzu abu zēnu, kuri bija palikuši bez mātes mīlestības, apjukušās, tukšās sejas.
– Jā, dzīve mūs nav saudzējusi… Tā gadās. Turklāt pirms diviem gadiem es zaudēju redzi… Un mans jaunākais brālis kļuva par manu aukli… Viņš izvilka mani no dibena. Lai kāds viņš būtu… Lai vai kā, mana mīlestība pret viņu ir tikpat akla kā es......