Читать книгу Mīlestība ir akla онлайн

– Ja tu apsolīsi mani paēdināt un veikt masāžu.

– Tas ir vienkārši, es esmu licencēts sporta masieris.

– Kāpēc jūs neko neteicāt agrāk?! Pasteidzies un iekāp mašīnā!

– Ei, pagaidi, vai vari man pateikt, kur tas ir? Jo es it kā aizmirsu krāsu, marku un numuru.

– Es esmu muļķis, es atvainojos. Uzlieciet roku man uz pleca… – Matvejs ir tik pašpārliecināts, ka es dažkārt aizmirstos par viņa aklumu.

Ceļš paiet nemanot, tikai Oskars aizmugurējā sēdeklī mazliet satraucies čukst.

Vecpuišu dzīvoklis mani sagaida tāpat kā vakar.

"Labi, anu nomierinies, tu taču neesi šeit, lai spriestu par viņu dzīvesveidu…".

– Tas ir juceklis, es zinu. Matvejs, it kā sadzirdējis manas domas, uzaicina mani savā istabā. Viņš ar nūju norāda uz atvērtajām durvīm.

Matveja istaba izskatās pilnīgi bezpersoniska. Vienīgā lieta, kas sniedz kādu informāciju par īpašnieku, ir medaļu kaste. Uz tās ir uzraksts "Tu vari visu", un tā ir pilna ar medaļām par uzvarām sacensībās.

"Peldēšana! Viņš bija peldētājs…"

Aiz muguras atskan Matveja balss:

– Es cenšos šeit uzturēt kārtību. Bet pārējais dzīvoklis ir bezjēdzīgs. Es pat neeju Māka istabā, dažreiz man šķiet, ka tur kāds ir. Jauna dzīvības forma, kas dzimusi no pelējuma viņa glāzēs.

– Tas ir… Ļoti… – es mēģinu atrast īstos vārdus.

– Tukši?– smejoties jautā vīrietis.

– Jā, bet tagad modē ir minimālisms.

– Ir patīkami zināt, ka esmu modē. Vai tu gribi nomazgāties dušā? Es tev iedošu T-kreklu.

– Es neiebilstu… Es jūtos kā mušu makšķerēšanas lente.

– Tieši tā, pie tevis ir pielīmējusies viena kaitinoša, trekna muša, – viņš satvēra mani un noskūpstīja uz vaiga.

– Nāc, es esmu lipīga un sāļa no sviedriem. Dod man savu T-kreklu.

Matvejs pārmeklē savas mantas vienā no plauktiem un izvelk briesmīgu pelēku kreklu.

– Tas smaržo tīri, bet tas nav pārliecināts.

Es paņemu no viņa rokām T-kreklu un tīru dvieli un dodos uz vannas istabu. Aizverot aiz sevis durvis, es ieelpoju viņa drēbju smaržu. Lai gan tā smaržo tikai pēc pūdera, pati doma, ka viņš to valkāja, mani uzbudina. Es svētlaimīgi pieņemu ūdens vēsumu ar visu savu ķermeni. Un ne bez smaida pamanīju, ka Oskars aiz durvīm klusi čukst.