Читать книгу Viņa īpašums онлайн

– Esmu divreiz nolaupīts. Man ir tiesības zināt, kāpēc, vai ne?

Viņas balsī var dzirdēt bailes. Es speru soli viņas virzienā. Viņa pagriežas un atspiež seju pret manām krūtīm. Es jūtu viņas elpu uz sava ķermeņa. Es pamanu, cik viņa ir apmulsusi. Viņas ķermeni pārņem elektriskais trieciens. Motherfucker.... Kāda velna, viņa mani uzbudina tieši tā, ar vienu pieskārienu.

– Es atvainojos!– Viņa kautrīgi sacīja.

Rita nobijās un sakustējās. Vai Dimitrijs viņu bija tik ļoti nobiedējis? Man vajadzēja viņu aizvest uz māju. Tagad man vajadzēja mazināt situāciju un nomierināt viņu, un tajā pašā laikā nomierināt sevi, pirms viņa pamanīja, ka man stāv. Es dziļi ievilku elpu un atkāpjos no viņas. Viņa stāv uz viena un joprojām skatās lejup. Es apsēžos uz galda malas. Meitene skatās uz mani ar savām zilajām acīm kā nomedīts dzīvnieks. Es tikko spēju sevi savaldīt, lai uzreiz viņai neuzbruktu.

– Atvainojiet mani....– atkārtojas atkal un atkal.

– Par ko jūs atvainojaties?

Vai viņa domā, ka es viņu sitīšu? Vai viņa tik ļoti baidās no manis?

Velns, man ar viņu būs jāstrādā dažas dienas, lai viņa pierastu pie apkārtējās vides un pārstātu baidīties no visa. Mums vajag viņu glābt, kamēr vēl ir iespēja.

– Es esmu tik neveikls.... Piedodiet man!

– Tu patiešām esi mazliet neveikls. Bet jums nav no kā baidīties! Es neesmu tavs tēvs! Manā mājā neviens tevi nevar ievainot!

– Es… es… es… es… es… es… es… es ne… ....– teica, nepabeidzot.– Vai tu mani atlaidīsi?

Viņa gribēja kaut ko teikt, bet pēkšņi mainīja tēmu. Acīmredzot viņa nezina, kas ar viņu notiks, ja viņa pametīs manu māju. Man viņai tas būs jāizskaidro.

– Nomierinieties! Vispirms mums ir jārunā. Sēdi!

– Runāt? Par ko runāt?– viņa man saka.

Es redzu, kā viņa saspringst. Domāju, ka viņa neko nezina. Viņi viņai neko neteica, tāpēc viņa netraucēja daudz....

– Rita, tev tagad jāatceras viena lieta, kas tev ir ļoti svarīga! Tava dzīve pieder man!– Es runāju pilnīgi nopietni, kā es to domāju.

– Ko? Es biju pārsteigts.– Es esmu dzīvs cilvēks! Kāpēc jūs visi pieņemat lēmumus manā vietā? Es neesmu jūsu īpašums!