Читать книгу Viņa īpašums онлайн

– Rīt jūs paņems un aizvedīs pie viņa. Jūs iepazīsiet viens otru. Jūs viņam patiksiet, un jums nekas nebūs vajadzīgs, jūs dzīvosiet mīlestības un pieķeršanās ieskauti. Tāpēc būs labāk, ja tu saglabāsi savu nevainīgo ķermeni viņam un nedarīsi nekādas muļķības…" tēvs runāja nopietni.– Vai tu mani saproti? Viņš samaksāja lielu naudu par tavu skaisto seju.

– Līgavaine? Nauda? Es nevēlos precēties, īpaši ar vīrieti, kuru nepazīstu un nekad neesmu satikusi.– Es to saku ar asarām, cerot, ka viņš atnāks pie prāta.– Kāpēc tu to ar mani izdarīji? Tu mani pārdevi par naudu?

– Noklusē! Tas ir viss, uz ko tu esi spējīgs! Neplūc asaras un nenožēlojies par mani, tu taču neesi maza meitenīte.– kliedza mans tēvs, sitot mani.– Tu viņu apprecēsi un darīsi visu, ko tev teiks. Vai tev tas ir skaidrs?

Es skatos uz tēvu, bet neko nevaru pateikt. Tam nav jēgas.

– Vai jūs mani saprotat?– kliedza tēvs man sejā.– Tu izskaties tik nožēlojami! Tev būs laiks viņu satikt!

Nemanot ne vārda, es izskrēju no mājas, neaizverot durvis. Es gribu aizbēgt kaut kur, kur mani neviens nevar atrast. Bet tas nav iespējams… Mani dokumenti ir pie tēva, un bez tiem es neko nevaru izdarīt.

Ģimene, kurai es uzticējos, atrada vieglu veidu, kā no manis atbrīvoties. Ja vien es būtu zinājusi, kas patiesībā slēpjas aiz šīs naudas, es, iespējams, ātrāk būtu aizbēgusi......

Es eju pa citu ielu, noslaukot asaras no sejas. Pazudusi un šokēta, es nezinu, ko darīt tālāk. Man nav nodoma kļūt par līgavu. Man ir jābēg, cita ceļa nav. Kad pagriezos uz tuvējo ielu, man priekšā izskrēja melns auto. Nobijusies, ka tas ir mana tēva darbs, es metos bēgt, bet tālu aizbēgt nevarēju. Mani panāca automašīna. No tās izlēca divi vēstneši un pagrūda mani.

No bailēm es sāku pretoties un kliegt.... Bet neviens mani nedzird....

– Nē! Palīdzība!– Es kliedzu, cenšos aizbēgt.

– Klusē, idiots! Mēs dodamies uz tavām jaunajām mājām! Tavs saimnieks tevi jau gaida…" vīrietis smējās.

– Ļaujiet man iet… Tā ir kāda kļūda!

– Nav jēgas kliegt! Tu esi pārdots.... Vai tavs tētis, vai viņš tev to neteica?– Vīrietis ar smaidu sacīja un turēja lupatu pie deguna.