Читать книгу Nosaukts par eņģeli онлайн
Skaļās mūzikas skaņas aicināja dejot.
Uz deju grīdas pāri raustījās visādi.
Meitenes mēģināja griezties, demonstrējot savus līkumus un valdzinājumu. Puišiem bija vairāk jautrības pašiem. Daži vīrieši stāvēja netālu un vēroja dejojošas meitenes, vienu nakti meklējot viņu vidū upuri. Acīmredzot viņi nebija pret to riebīgi, un, kad puisis smaidīdams piegāja pie viņiem, viņi piekrita sadarboties – vispirms dejā, pēc tam viņi kaut kur devās kopā.
– Ejam dejot? "Roberts jautājoši paskatījās uz mani.
"Es nezinu, kā," es samulsusi atbildēju.
– Nebaidieties, katrs dejo, kā māk.
Un viņš mani aiz rokas uzvilka uz deju grīdas.
Viņš nostājās man blakus un sāka kustēties dziesmas ritmā.
Mūzika jautri sitās ausīs, un mans sakarsušais ķermenis uzreiz sāka spēlēt līdzi lipīgajam ritmam.
Es dejoju, dejoju, dejoju. Nerūpējoties par citu viedokļiem, viņa kustējās, kā gribēja.
Pēkšņi man reiba galva, smadzenes bija miglas no cigarešu smoga un vīna, es jutos slikti, viss satumsa acu priekšā, un es jutu, ka sāku krist melnā bezdibenī.
Kāda spēcīgās rokas neļāva man nokrist.
Roberts ātri satvēra mani aiz vidukļa, tāpēc es atrados netiklā, starp sienu un viņa roku, kas atbalstījās pret sienu.
Es pat nepamanīju, kā manas rokas satvēra viņa muguru, un viņš atrada sevi manās rokās.
Viņa kaislībā dzirkstošās brūnās acis skatījās tieši manējās, viņš noliecās un ar savām mitrajām lūpām pieskārās manām lūpām.
Jūtot maigumu, mana mēle gribēja viņam pieskarties un izvērtās par kaislīgu skūpstu. Lūpu medus garša saviļņoja, verdoša salduma viļņi cēlās un krita pa vēnām.
man pietrūkst…
Sakopusi visu savu gribu dūrē, es pēkšņi atrāvos no viņa apskāvieniem un skrēju uz izeju.
"Man vajag paelpot," viņa kliedza un bēga.
Mana sirds dauzījās, es nevarēju atvilkt elpu. Kas tas bija? Kaut kāda apsēstība…
Roberts nāca klajā:
– Nu, vai tu jūties labāk?
– Jā, tas ir vieglāk.
"Es izsaucu taksometru, ejam, es jūs aizvedīšu."
Mēs klusēdami iesēdāmies taksī. Es skatījos uz naksnīgās pilsētas mirgojošajām daudzkrāsainajām gaismām un ne par ko nedomāju.