Читать книгу Viņa īpašums онлайн

– Atbildi, kad tev jautā!– Es viņai saku

Pēc maniem vārdiem viņa atver acis un paskatās uz manu roku. Dažas minūtes viņa ir apjukusi un tad paskatās zem segas.

Es turpinu skatīties uz viņu.... Vai viņa domā, ka es izmantoju viņas bezpalīdzības stāvokli? Kādas izkropļotas domas klejo viņas galvā. Lai gan, ja par to padomā, tas nav slikti. Let them hover.... I don't give a damn....

Es pagriežu skatienu uz ārstu. Analīzēm un visiem viņas izmeklējumiem jau vajadzētu būt gataviem. Visi šie testi ir tikai viltus. Mani interesē viņas izmeklējumu rezultāti. Man jāsaprot iemesls, kāpēc meitene bija jānosūta uz Ilyas..... Viss nav atkarīgs tikai no skaistās sejas, ir jābūt kaut kam citam.... Un šeit tas ir.... Meitene ir nevainīga....

Pēc rezultātu paziņošanas viņa sejā parādās apmierināts smaids. Tagad es sāku saprast, kāpēc Iljass nolēma to iegādāties. Diezgan vērtīgs eksponāts viņa kolekcijā, ko varētu pārdot par izdevīgu cenu. Bet, diemžēl, viņš to nedarīs.

– Atstāj mūs mierā!

Ārsts ir izgājis no istabas. Es stāvēju Ritas priekšā un nespēju atraut no viņas acis. Atzīšos, es negaidīju šādu rezultātu. Es labi zinu par Dimitrija lietām. Kā viņš uzdrīkstējās tā rīkoties ar meiteni.... Nolēma pelnīt uz viņas nevainības rēķina.... Tas neizdosies.... Rita paliek ar mani.... Tiklīdz viss mazliet nostabilizēsies. Es došu viņai iespēju izvēlēties – palikt vai doties prom. Ja viņa izvēlēsies otro iespēju, es nosūtīšu viņu prom no valsts uz vietu, kur neviens nevar viņu ievainot vai pie viņas nokļūt. Viņai nevajadzētu maksāt par citu kļūdām.....

Es redzu, cik viņa ir nervoza. Viņa vēlas runāt. Ļaujiet viņai runāt, es netraucēšu, gluži pretēji, esmu gatavs uzklausīt.......

– Kāpēc tu man par to nepajautā?– viņa jautā.– Kādēļ bija visa šī izrāde? Es neesmu rotaļlieta, cik reizes man to atkārtot?

Viņa domā pareizi. Viņa nav lieta.... Man neaizņems daudz laika, lai paskaidrotu, kas ir kas. Meitene ar mazliet temperamentīgu raksturu, tas ir vēl interesantāk. Es arī viņu negribu. Viņai ir jāpieņem, ka tagad viņa ir mana. Es viņai to atgādinu, un viņa, atbildot uz to, skatās uz mani un neko nesaka. Ar mani viņa būs drošībā. Kāpēc viņa ir tik nobijusies un nemierīga? Tāpat kā vakar. Vai baidāties, ka es pacelšu roku? Tas nenotiks! Es neesmu no tiem, kas paceļ rokas uz meitenēm. Es to nenoliedzu, man patīk ar viņām izklaidēties, un viņas pret to neiebilst..... Bet Rita, viņa ir cita..... Viņā ir kaut kas īpašs, kas liek tev vēlēties viņai palīdzēt…