Читать книгу Viņa īpašums онлайн

– Kas bija šis vīrietis?

– Jums vajadzētu aizmirst par viņu!– aukstasinīgi sacīja Marats.– Ja tu zini pārāk daudz, tu te ilgi nepaliksi!

Marata atbilde atbalsojās manā galvā. Es nezinu, par ko viņš runā..... Kā tas viss ir saistīts?

Es brīnos un pagriežos tikai tad, kad sadzirdēju pazīstamu balsi.

– Vai vakariņas ir gatavas?– Sergejs aukstasinīgi pajautāja.

– Jana, ej un noskaidro!– Marats teica.

Sergejs un Marats atkāpās malā. Es stāvu atstatu no viņiem un skatos uz Sergeju.... Viņš saspiež rokas plaukstās un kaut ko saka paaugstinātā tonī. Vai tas ir par mani? Šis vīrietis ieradās šeit pēc iemesla......

Es skatos uz Sergeju. Viņš turpina kaut ko teikt, līdz mājā ienāk tumšmataina meitene gaišā kleitā, pēc izskata līdzīga modelei, un pakļaujas Sergejam ap kaklu.

– Medus! Kas tevi tik ilgi gaidīja?– viņa jautāja.

– Kādēļ, pie velna, tu šeit ieradies?

– Man tevis pietrūka.... Ir pagājušas vairāk nekā 24 stundas....Es gribu vēl.... Es nevaru sagaidīt, kad tu ienāksi…" viņa teica, flirtējot ar viņu.

Kad viņa pamanīja mani aiz Sergeja muguras, viņas seja krasi mainījās. Viņas sejā parādījās neapmierinātība. Man nav, ko viņai teikt.... Es vispār nezinu, kas notiek..... Vai tā ir viņa draudzene?

– Kas tā ir? Jaunā kalpone?– viņa jautāja neapmierināti.– Kāpēc viņa nestrādā? Ātri sakopiet šo vietu, uz ko jūs skatāties!

– Noklusē un seko man!– Sergejs sadusmojās un sagrāba viņai roku.– Marats, aizved Ritu uz ēdamistabu.

– Nāc, tā būs labāk.– sacīja Marats, velkot mani aiz rokas.

Sergejs pazuda gaitenī, un es nolaidu skatienu un nezinu, ko domāt.... Man tas ir grūti. Bet Marats tagad ir daudz pieklājīgāks nekā pirms dažām minūtēm. Viņš uzliek man rokas uz pleciem un aizved mani prom.

– Ignorējiet to un neļaujiet tam iet uz savu galvu....– viņa runā tā, it kā būtu noraizējusies par mani.

Tikai man nav par ko uztraukties.... Es sekoju Maratam un nokļūstu plašā ēdamistabā. Man pavisam nepierasta atmosfēra..... Šeit viss ir gaišās krāsās.... Viss ir izgatavots ar gaumi un izskatās vienkārši neticami.... Es jūtos kā muzejā....