Читать книгу Viņa īpašums онлайн
Mēs ieejam savrupmājā. Rita joprojām sēž, baidās kaut ko pateikt. Es saprotu, ka mūsu pirmā tikšanās aizgāja mazliet greizi.... Bet ir pienācis laiks viņai saprast, ka šeit viņa ir pilnīgi drošībā.... Neviens viņai nepieskarsies un nekaitēs. Viņa tiks aprūpēta....
– Braucam! Bez manas atļaujas tev ir aizliegts iziet no mājas.
– Es esmu cietumnieks? Vai man ir jāpaliek ieslodzītam?– viņa saka, skatoties man acīs.
– Nē! Tu neesi cietumniece Rita, tu esi mans viesis..... Tu vari atrasties jebkurā mājas vietā, bet dažas dienas tev būs jāatturas no došanās ārā......
Es dodos prom no Ritas. Dodot viņai iespēju paskatīties apkārt, lai viņa saprastu, ka ir droša..... Ļaujiet viņai paskatīties apkārt.....
– Bogdans, novieto sargus pa visu perimetru! Neviena pele nedrīkst tikt cauri!– Es viņam pavēlu.
– Nokopējiet to! Viss izdarīts....
– Un jā, puišiem vajadzētu turēt acis uz viņu....– Es viņam saku.
Es atgriežos pie Ritas. Es paņemu viņas roku un vedu viņu uz māju. Viņai būs laiks apskatīties apkārt, bet tagad viņai vajadzētu atpūsties un nomazgāties. Mēs uzkāpjam pirmajā stāvā un apstājamies pie guļamistabas gaiteņa galā. Neviena no manām sievietēm šeit nekad nav bijusi. Rita ir pirmā, kas dzīvo šajā guļamistabā blakus manai.
Viņa ir daudz piedzīvojusi. Viņai ir daudz jautājumu, kas situāciju nemainīs. Es neesmu burvis, un es nevaru mainīt notikušo. Man nav spēka mainīt viņas pagātni, bet es varu mainīt viņas nākotni. Dodiet viņai iespēju piepildīt savus sapņus.... Tikai tad, ja viņa to vēlas......
– Es daudz ko nesaprotu," viņa man saka.– Un es joprojām nesaprotu iemeslu, kāpēc tu man palīdzi....
– Klausies: "Reālo pasauli ir grūti saprast! Lai atdzimtu un sāktu no jauna, no daudz kā ir jāatsakās!" – Es viņai atbildu.
– Ziniet, man vienmēr ir teikuši, ka mana dzīve ir bezvērtīga......
– Muļķis! Tava dzīve pieder tev! Tev ir tiesības pašai pieņemt lēmumus, un man ir žēl, ka tev šī iespēja tika atņemta pirms..... Tagad, ja tu mani uzklausīsi, tu varēsi daudz ko kompensēt.... Centies nepiepildīt savu galvu ar domām.....