Читать книгу Vientuļa dvēsele raganai ar bērnu онлайн

Apģērbu aplūkošanu es atliku uz vēlāku laiku. Vispirms jāatrod dokumenti. Noskaidrot par māju.

Es pat nezinu savu uzvārdu!

Slepenīte nebija pārāk ietilpīga – šaura, ar diviem plauktiem un trim atvilktnēm. Augšējā plauktā atradās vairākas pudeles un burciņas, trīs lūpu krāsas tūbiņas, kokā griezta koka kastīte ar brošām, matu piespraudēm un citiem nieciņiem. Es to apskatīšu vēlāk. Apakšējā – glīta piezīmju grāmatiņu kaudzīte, pildspalva un divi zīmuļi, dažas grāmatas, liels blociņš mīkstā papīra garozā un apaļa skārda kārba ar kaut kādiem importētiem cepumiem. Kastītē karājās trīs diegu spoles – balta, melna un zila, salocītā papīrā iesprausta adata un izkaisītas pogas. Nu, nu, labi. Es redzēju, kāda rokdarbniece šeit dzīvo.

Dokumenti atradās pirmajā atvilktnē, glīti salocīti kartona skolas burtnīcu mapē. Par glītumu man bija vienalga – es tos visus uzreiz izkratīju uz salokāmās galda virsmas. Mana pase, laulības apliecība, Oļežkas dzimšanas apliecība – tas vēlāk. Es izšķīru plānu divās daļās salocītu lapu kaudzīti. Kādu iemeslu dēļ man trīcēja rokas. Jā, es uztraucos. Patiesības brīdis, lūk, nolādēts....

Īpašuma apdrošināšanas polise. Nolieciet to malā, es to uzmanīgi izlasīšu, es ceru, ka tur ir apdrošināšana pret ugunsgrēku. Pensiju uzkrājuma noguldījuma līgums, Industriālā banka, noguldītājs – Maksims Andrejevičs Volnijs. Acīmredzot vīrs, lāsts. Lai noskaidrotu, vai es kā atraitne varu izņemt naudu. Uz summām neskatījos – nepacietība niezoši niezēja pirkstos, radot nelielu drebuli: tālāk, tālāk! Uzkrājuma noguldījuma līgums bērnam, tā pati Industriālā banka, noguldītājs – atkal Makss, saņēmējs – Volnijs Oļegs Maksimovičs pilngadības dienā. Un to maizi, es ceru, inflācija līdz tam laikam vairs neēdīs. Arī to es vēlāk izlasīšu sīkāk. Dāvinājuma akts. Lūk, tas ir! Dāvinājuma akts par māju. "Mana mazdēla Volnija Maksima Andrejeviča un viņa sievas Volnijas Marinas Vitālijevnas, dzimtā uzvārda Andrejeva, laulības dienā." "Manis un viņa sievas Volnijas Marinas Vitālijevnas, dzimtā uzvārda Andrejeva, laulības dienā. Man šķiet, es fiziski sajutu, kāds kalns man nokrita no pleciem. Viņi mūs no mājas neizdzīs. Paldies, mīļā vecmāmiņa, – es atradu parakstu, – mīļā vecmāmiņa Antonina Mihailovna. Arī, starp citu, Volnaja. Es vēlreiz pārlasīju dāvanu kartiņu, ar prieku lasot katru vēstuli. Tajā pašā laikā atcerējos adresi.

Вход Регистрация
Войти в свой аккаунт
И получить новые возможности
Забыли пароль?