Читать книгу Laika cilpa онлайн

"Bet viņi to visu ir pelnījuši, vai ne? – teica iekšējā balss. "Tu tā domā, vai ne?"

"Jā," viņa teica skaļi un baidījās no savas balss. – Viņi to ir pelnījuši. Viņiem nekas nenotiks. Neliela nodarbība viņiem nemaz nenāktu par ļaunu, pat ja…” viņa domāja par šo “ja”. Iztēle uzreiz uzzīmēja traģisku ainu, kurā viņas saspiedušies klasesbiedri asarām lūdza žēlastību no pēkšņi atbraukušajiem huligāniem, taču viņiem nebija ne jausmas, ka viņa būtu varējusi viņus brīdināt, kad viņi aizsūtīja sūtni Dāvidu pēc viņas. Tikai viņš nevarēja pārliecināt viņu atgriezties. Un ne tāpēc, ka viņa būtu tik kaitīga vai spītīga. Jo visam ir sava cena. Viņi izvēlējās vienkāršāko variantu – sēdēt mājā, drošībā, gaidot, kad pieaugušie viņus atradīs. Viņa uzņēmās risku un kā uzvarētājai ir tiesības izpildīt un apžēlot. Pie šīm domām Lizas vēderā plīvoja tauriņi. Protams, spriest var tikai gudrākie, drosmīgākie un… pārdrošākie. Vai ne?

Ko tavs tēvs teica? Pareizāk sakot, Marks Tvens – visur, kur vājajiem un cilvēkiem bija kaut kas tāds, ko stiprie gribēja iegūt, pirmie vienmēr no tā atteicās pēc savas gribas. Tā ka.

Protams, neviens viņus nopietni nesodīs visas šīs Červjakovas bailes, kas viņai atkal šķita smieklīgas un daļēji pat absurdas. Parādoties, viņa domāja. Un šie viņa draugi… Viņa nekad nebija redzējusi Červjakovu pavadām laiku klasesbiedru sabiedrībā. Viņu bieži varēja redzēt kopā ar daudz vecākiem puišiem, pat ar divdesmit un trīsdesmit gadus veciem vīriešiem – viņa nemitīgi prātoja, kādas viņam varētu būt kopīgas intereses ar viņiem, un tas viņu vajāja. Reiz viņa pat redzēja… kā tie puiši, ar kuriem viņš slepus sarunājās aiz skolas miskastes – tad piekāva šo vidusskolnieci, kuras tēvs strādāja par strādnieku. Šķiet, ka Vitkins ir draugs. Protams, viņa nevienam par to nestāstīja. Tagad viss ir nostājies savās vietās. Tie ir viņa draugi. Tikpat pārdroša, nekaunīga, nepārprotami drosmīgāka nekā klasesbiedrenes. Un pat ja viņi nolems… doties uz turieni, nobiedēt tevi un pat… kā viņi teica, paņem šīs lietas… viņi to nedomā, viņi apskatīs un atdos. Bet, ja kaut kas notiks, viņa, protams, aprunāsies ar Červjakovu, un viņš piekritīs viņas viedoklim, lai neaizietu pārāk tālu. Viņi viņus pārāk nenobiedēs. Būs nepieciešams viņu nekavējoties brīdināt. Tu nekad nezini.