Читать книгу Laika cilpa онлайн

– A… w… kur visi ir? – Deivids jautāja, skatīdamies pa istabu, kura nu likās pavisam tukša – bez paklājiem, gultasveļas un segām, kas slīd no plīts.

Katja pamāja uz krūtīm.

– Mēs slēpjamies pazemē. Tieši tā, tas ir garš stāsts. Iesildies, tad pastāstīsim, kas noticis.

Deivids pamāja ar galvu.

– Jūs nevarat palikt šeit! Nekādā gadījumā!

– Kāpēc? – Vitja izsprāga.

"Mums nav citur, kur doties," sacīja Katja. – Vismaz šobrīd. Mežā ir Krauts. Un viņi mūs meklē.

– Frics? – Deivids iepletās acis, taču likās, ka viņš nemaz nebija pārsteigts.

"Viņi jau ir manā ciemā," Katja pakratīja galvu. "Mēs gribējām tur pagaidīt, jo šī māja ir nolietota. Taču izrādījās, ka ir par vēlu.

– Mēs viņiem kaut ko nozagām! Kaut kas ļoti svarīgs! – Vitja satraukti čukstēja.

"Sautējums," Katja pasmaidīja.

– Un vēl viena lieta.

"Un vēl viena lieta," viņa piekrita.

Deivids atkāpās no krāsns. Viņš joprojām trīcēja, bet jutās daudz labāk.

– Ejam lejā un izlemsim, ko tur darīt. Tu šobrīd nekur nevari iet. Mūs meklē ar suņiem.

"Tad iesim," sacīja Deivids, klausīdamies vēja gaudošanu aiz loga. Izsists stikls logā kaut kā bija aizklāts ar vecām lupatām, logi bija aizvērti ar slēģiem no ārpuses.

Viņi vēlreiz pārbaudīja māju, lai neatstātu nekādas savas klātbūtnes pēdas, un pēc tam pārmaiņus devās lejā.

Katja bija pēdējā. Viņa aizvēra lādes vāku, iekāpa lūkā, uzmeta virsū netīrās lietas – tā, ka lūka kļuva pavisam neredzama, un tikai tad, paspērusi pāris soļus gar kāpnēm, aizvēra to virs galvas.

"Nu," viņa teica. – Labāk nekā nekas. Vāka iekšpusē bija neliela skrūve, un viņa nekavējoties to aizspieda ciet.

Pagraba centrā uz mazas kastītes dega svece ar tās niecīgo liesmu, lai izgaismotu skolēnu sejas, tāpēc Dāvids visus nepamanīja uzreiz.

– Deivids! – Ļena bija sajūsmā, ātri piegāja klāt un apskāva viņu. – Paldies Dievam, ka tu esi dzīvs. Mēs jau domājām…

"Mēs neko nedomājām," Petja teica pārliecinātā basa balsī. "Nu… Es domāju, ka mēs nedomājām, ka ar tevi notiks kas slikts." Bet kopumā mēs bijām nedaudz uztraukušies, jā,” viņš uzsita Deividam pa plecu.