Читать книгу Tu esi mana vājība онлайн
– Irina…
– Neatmet mani, es zinu, ka arī tu ‑kaut ko jūti…
– Un tāpēc es to nevaru darīt ar jums....
– Kā?
– Jums nav… Jums nav bijuši vīrieši, vai ne?
– Bija…
– Nav taisnība, jūs vienmēr skatāties pa kreisi, kad jūs melojat – viņš, šķiet, nav viegli vadāms.
– Labi, tā nebija, kāda tam nozīme?
– Liels. Pirmajam reizē jābūt visskaistākajam. Noteikti ne ar nožēlojamu invalīdu.....
– Nesauc sevi par tādu! – Es gandrīz kliedzu šos vārdus, it kā viņš būtu mani apvainojis.
– Bet tā tas ir… Es nevaru jums dot to, ko vēlaties......
– No kurienes jūs zināt, ko es gribu? Kāda ir tā augstprātība?
– Es vienkārši zinu…" viņš to pateica tik klusi, gandrīz čukstus.
– Ziniet ko? Jūs neko nezināt! – Es nespēju atrast vārdus, lai viņu sāpinātu tā, kā viņš sāpināja mani. Es vienkārši aizskrēju uz savu istabu, norijot asaras.
5. nodaļa. IENAIDNIEKS
Šorīt pamodos agri no rīta, lai nesastaptos ar Henriju. Visu nakti gulēju nomodā, pārdomājot savas iespējas. Šīs mokošās pārdomas rezultātā tika pieņemts lēmums drīzumā pārvākties. Es pat izdomāju plānu īrēt dzīvokli kopā ar Kjaru. Taču mani plāni tā arī neīstenojās.
Kad atvēru istabas durvis, sastapos ar bērnu ratiņiem, kas stāvēja gaitenī. Henrijs tajā gulēja, viņa seja bija bāla un nogurusi.
"Vai viņš tā sēdēja visu nakti?! Tas viņam varēja kaitēt!"
– Henrijs, pamosties!
Viņš nereaģē
"Ak, Dievs, vairs ne…"
Es piesardzīgi uzlieku pirkstus uz miega artērijas.
"Ir pulss, pfū…"
– Tāpēc saviļņojies, Īra… Neuztraucieties pārāk… – manā galvā atskanēja mammas balss.
– Henrijs, pamosties! – Es viegli paglaudīju viņu pa vaigu, viņa āda bija mīksta, bet nedaudz dzelžaina no rugājiem. Gribētos, lai es varētu turēt roku mazliet ilgāk.
Viņš atver acis, miegains, nesaprotot, kur atrodas.
– Jūs esat šeit visu nakti?
– Mmmm… Izskatās, ka tā, – viņš sāpīgi sarauca degunu, mēģinot iztaisnot muguru.
– Vai viss ir kārtībā? – satraukti pajautāju.
– Es gribētu to teikt… Bet nē…" Viņš atkal aizvēra acis un piekosa lūpu.
– Ko man darīt?
– Aizved mani uz guļamistabu… Man vajag gulēt.....