Читать книгу Viņa īpašums онлайн

– Atrodi šāvēju un nogalini viņu!– Es runāju savā apkakles mikrofonā.

Labi, ka neesmu atvedis visus savus cilvēkus. Divas no mašīnām palika Borisa sargiem neredzamās vietās, ļaujot maniem vīriem pārvietoties, neredzot viņa acīm. Lai kā es uz to raudzītos, viss notiek man par labu.

– Mēs esam noliktavā! Šāvējs ir gatavs!– Marats runā.

– Es tevi dzirdēju!– ar smaidu uz sejas teicu un metu aukstu skatienu Borisam.

Es eju viņam pretī. Viņš pagriežas un aizskrien līdz mašīnai. Man nevajadzēja valkāt nevis baltu kreklu un džinsus, bet gan tumšus, lai netiktu aptraipīts.... Es uz viņu atplecu acis, kas liek Borisam satraukties. Ar katru soli tuvojos viņam, vērojot, cik zemu viņš ir kritis....

– Nav jauki tā darīt!

– Tu! Tu drāns!– Boriss kliedza, paķerot ieroci.

– Varbūt!– Es viņam atbildu.

Es ātri izvelku pistoli un šauju viņam rokā. Boriss nometa ieroci un sāpēs iesaucās. Viņa apsargi nekavējoties ķērās pie ieročiem.

– Dari to! Es teicu Maratam.

Mani vīri ātri nošāva visus bastarda sargus. Pēc skaļiem šāvieniem iestājās klusums. Tas mani tik ļoti nomierina..... Es pietuvojos Borisam un piespiežu viņu cieši pie automašīnas. Viņš nokrīt uz zemes un mēģina ielīst mašīnā. Cik nožēlojams viņš ir… Es iespiežu viņa roku automašīnas durvīs, un mani sasniedz vēl viens kliedziens.....

– Tas sāp, vai ne?– es teicu aukstasinīgi, skatoties uz viņu.– Vai jūs to parakstīsiet?

– Es to parakstīšu! Es parakstīšu....– viņš atbild, kliedzot no sāpēm.– Atlaidiet manu roku!

– Ja tu to būtu izdarījis ātrāk, neviens nebūtu cietis!– Es viņam aukstasinīgi atbildēju.– Bet nē, jums visiem patīk apdraudēt citus.... Pastāsti man, Borja, ko tu vēlējies darīt?

Mani zēni atnesa man no mašīnas mapi. Es izņemu dokumentu un dodu viņam to parakstīt.

– Tu… tu esi briesmonis!– viņš teica, parakstot papīru.

– Es to zinu!– Es viņam atbildu un pavēršu pistoli pret viņa galvu.

– Es… Es to parakstīju!– izbijies teica Boriss.

– Es to redzu! Tu esi labs!– Es viņam atbildēju un nošāvu.

Viņa asinis notraipīja mana krekla piedurknes. Pie velna, es esmu netīrs.... Es atkāpjos no ķermeņa un dodos uz savu mašīnu. Rokā turu parakstīto dokumentu. Bet tas vēl nav beidzies, mēs esam tikai pusceļā......