Читать книгу Viņa īpašums онлайн
– Marats, kur ir Jana?– Es viņam jautāju.
– Virtuvē…" viņš atbildēja.– Kā Rita?
– Ne tagad!
Es grasījos doties uz virtuvi, lai sameklētu Janu. Bet viņa pati atgriezās viesistabā, atvieglojot man darbu.
– Sergejs Viktorovičs?– sacīja Jana.
– Rīt no rīta dodiet Ritai tabletes un pieskatiet viņu! Ja kaut kas notiks nepareizi, sakiet man!
– Es to darīšu!– viņa atbildēja.
– Un tagad jūs visi varat doties atpūsties… – es pavēlēju un devos uz savu istabu.
Es iegāju guļamistabā, un viņas kails siluets stāvēja manu acu priekšā. Oh, for fuck's sake..... Domā par darbu, nevis par meiteni....
11. nodaļa
Rita
Es pamostos agri no rīta. Uzvelku segu un atceros pagājušo nakti. Es nevarēju noticēt, ka Sergejs bija mans pirmais. Jūtu nelielu diskomfortu vēdera lejasdaļā, bet kopumā jūtos labi. Atceroties Sergeju, mani pārņem drebuļi.
Sūdi, kas tas ar mani ir....
Es palūkojos apkārt un atviegloti nopūšos. Labi, ka šeit nav neviena cita, izņemot mani. Es izkāpu no gultas un devos uz vannas istabu. Es aizdzinu no sevis visas sliktās domas, bet nekas neiznāk. Sergejs nepamet manu prātu. Mans ķermenis ilgojas pēc viņa pieskāriena. Bet es saprotu, ka tas varētu nenotikt....
Pēc dušas es uzvelku baltu halātu un dodos atpakaļ uz guļamistabu. Jana stāv blakus gultai un ievelk tīrās palagus. Es pagriežos pie galda un ieraugu paplāti, uz kuras ir tikai pāris tabletes un glāze ūdens. Kas ir šīs tabletes? Šobrīd man ir grūti to saprast. Notiekošā ir pārāk daudz, nemaz nerunājot par to, ko es tikko atcerējos.....
– Kā tu jūties?– viņa jautāja.
– Tas ir mazliet neparasti… – es viņai atbildēju un nolaidu skatienu.
– Vai tevi kaut kas uztrauc?– Jana jautāja.
Es piegāju pie krēsla. Manas acis ir nedaudz miglainas. Noliecos atpakaļ un dziļi ieelpoju. Droši vien ir pārkarsis dušā....
– Labi, ej gultā un lieto tabletes!
– Kas tās ir?– Es viņai jautāju.
– Vai tu tiešām esi tik stulba? Kontracepcijas, tu tās lietosi pēc katra seksa ar viņu!– nopietni sacīja Jana.– Un vairs neuzdodiet nekādus jautājumus!
Man vajadzēja zināt labāk. Viņš tikai apsolīja mani aizsargāt.... Ir muļķīgi cerēt uz kaut ko vairāk.... Es izlēmu.... pati, un neviens man to nav licis darīt. Es iedzeru tabletes un paguļu zem segas. Es nevēlos neko zināt par to, kas notiek šeit....