Читать книгу Viņa īpašums онлайн

– Jā, Rita paņēma tabletes....

Viņa ir tik dumja. Jana zina, ja kaut kas ies greizi, es to uzzināsim, un, ja neuzzināsim, es centīšos uzzināt......

– Pārtrauciet murmināt! Pastāsti, kā ir!– Es viņai rūkstu.

– Pēc dušas viņa jutās neērti....

Velnišķīgi. Šķiet, es pārspīlēju. Ļaujot Janai iet....

– Kas ir nepareizi?– Izskan Marata balss.

– Atcelt sanāksmi!– Es viņam saku.– Sapulcini puišus, mums vajag braukt!

Es iebāzu telefonu kabatā un aizgāju uz augšu. Kad pieskāros guļamistabas rokturim, manā ķermenī radās elektriskās strāvas trieciens. Es iegāju iekšā un piegāju pie Ritas. Viņa guļ uz sāniem, aizmigusi. Uz viņas skaistās sejas bezrūpīgi guļ matu šķipsna. Viņa izskatās nogurusi.... Maigi velkot matus no sejas. Rita atver acis uz manu pieskārienu un strauji atkāpjas. Es mierīgā tonī palūdzu viņai ģērbties, lai viņa neuztraucas. Pārsteidzoši, bet Rita visu dara bez piepūles. Man viņa pat nav pierunājama.

Mēs kopā ejam uz pagalmu. Rita paceļ savu uz debesīm un paklūp atpakaļ. Es noķeru viņu uz savām krūtīm un apmetu rokas viņai ap vidukli. Viņa ir ļoti izdilis.... Iekāpt mašīnā....

– Braucam!– Es pavēlu šoferim.– Marats, ej cauri dokumentiem.... Viss, kas jums nepieciešams, es nosūtīju uz jūsu e-pastu.

Es mēģinu atbrīvoties no viņas domām. Atrasties viņas tuvumā bija spīdzināšana. Joprojām nevaru izdzīt no galvas to, kā viņa aptvēra kājas ap maniem gurniem un pietuvojās man.

Mēs piebraucam pie tuvākās kafejnīcas un apstājamies. Apsēžamies pie brīva galdiņa un pasūtām. Viesmīlis atnes divas tasītes kafijas un tēju ar saldējumu. Rita to ēd tā, it kā nekad iepriekš nebūtu ēdusi..... Tagad viņa smaida. Pirmo reizi šajās dienās es redzu viņas patiesu smaidu. Esmu uzzinājusi vienu faktu par viņu.... Ritai patīk saldējums. Tas ir smieklīgi. Tas ir labi bērnam, bet ne meitenei. Bet, ja viņai tas patīk, nu, man būs jālūdz personālam saldējumu.

– Ziniet, tētis un mamma ....– viņa sāka stāstīt noliecusi galvu un apstājās.

Viņa atrada kaut ko, ko atcerēties. Es neesmu tik sentimentāla, kā viņa vēlas, lai es būtu. Man nerūp viņas pagātne. Tagad viņa pieder man, un tas nozīmē, ka viņai reizi par visām reizēm ir jāaizmirst sava pagātne.

Вход Регистрация
Войти в свой аккаунт
И получить новые возможности
Забыли пароль?