Читать книгу Viņa īpašums онлайн
– Netraucē!– Es viņam atbildēju nopietni.
– Jūs gandrīz novedāt viņu līdz asarām!
– Marats, neiejaucies! Tas viņai nāks par labu! Par to varēsiet pārliecināties pēc dažām dienām!
Iekāpjam mašīnā. Apbrauksim garām universitātei, kurā mācījās Rita. Viņai jāredz realitāte, nevis jādzīvo pagātnē. Tas pret viņu ir nežēlīgi, bet citādi viņa nespēs to saprast. Viņai būs laiks padomāt par savu dzīvi.
– Kāpēc mēs esam šeit?– viņa jautāja, skatoties pa logu.
– Parāda tev realitāti! Viņiem nekas nav mainījies. Viņi pat nepamana tavu prombūtni. Pat ja jūs izejat ārā un saucat viņus, viņi vienkārši aiziet garām.
– Man vienalga! Ja ar mani nekas slikts nenotiks un es palikšu dzīva, tas nav slikti…" viņa teica.
Viņas vārdos es saskatu interesantu lietu. Viņa bija nolēmusi cīnīties. Izstiepās vieglā smaidā. Esmu pārliecināts, ka viņa nekļūdīsies ar savu izvēli, ja sāks mainīties vēl vairāk.
– Iesim!– Es pavēlu šoferim.
Pēc nokļūšanas pie mājas. Rita izkāpj no mašīnas un ieskrien iekšā. Mēs ieejam mājā. Es pamanu vieglu un maigu smaidu Ritas sejā, kad viņa runā ar Janu, un apstājos.
– Kas ir ar tevi?– jautāja Marats.– Vai tu esi pārlieku sajūsmināts?
– Uz šodienu atrodi man sievieti, kuru es varu regulāri izmantot nelaimes gadījumā!
– Kas notiek ar Ritu?– Marats mani dabūja.
– Šī iemesla dēļ un darīt, kā es saku! Es negrasos izliet savu naidu uz viņu!– Es viņam atbildēju.– Ja esi aizmirsis, atceries Kristīnu!
– Es to dabūju!– Marats atbildēja.– Es piezvanīšu Kostjai, viņš kādu atsūtīs!
Tiksimies šovakar, strādāsim ar dokumentiem manā kabinetā. Kad izdzirdēju, ka pie mājas piebrauc mašīna, es izgāju no biroja.
Rita kopš ierašanās nav izgājusi no savas istabas. Tas ir dīvaini. Es paskatos uz pulksteni, ir 11:00. Es iznāku vestibilā. Apsargi ieved meiteni, kuru Konstantīns bija aizvedis. Garas kājas, mazas krūtis, zaļas acis un tumši mati – viņa atbilda maniem standartiem. Bet acīmredzot viņš nebija brīdināts, ka man bija apnikušas viņa preces un gaidīju no viņa ko jaunu.
– Kā tevi sauc?– jautāja Marats.