Читать книгу Lidmašīna līdz mēnesim un gandrīz normāla dzīve онлайн
– Vietējie apskates objekti ir brīnišķīgi. Bet tagad mums tiešām ir jāiet,» Toms sacīja, it kā Ērnijs būtu uzstājis uz pastaigu pa vēsturiskām vietām.
«Es jums piekrītu,» Ērnijs atbildēja ar mierīgu smaidu.
[1] Vai jūs pasniedzat veģetāro ēdienkarti? (piem.)
[2] Es gribētu tasi tējas (piem.)
[3] Trīs gabalus, lūdzu (piem.)
[4] Paella (piem.)
[5] Es to ņemšu (piem.)
[6] Kāds ir šī restorāna īpašais ēdiens? (piem.)
[7] Vietējais vīns (piem.)
[8] Atpūties mierā mazulīt (Angļu.)
5.NODAĻA. Mašīna pāri saviem līdzekļiem un vikingu kaujas dziesma
– Tas nedod nekādas privilēģijas. Bet par ātrgaitas ceļu var samaksāt,» kreklā un biksēs tērptais jaunietis pieklājīgi paskaidroja, pamanot, ka Toms ar interesi skatās uz «skaisto» automašīnas numura zīmi, kuru Ernijs, šķiet, iemīlēja no pirmā acu uzmetiena.
Tumši sarkanais, spīdīgais jaunais divdurvju Mercedes kabriolets izskatījās patiešām pievilcīgs. Tomēr Ērnijs neuzskatīja, ka īrētā automašīna atvaļinājumam ir tā vērta, lai par to tērētu gandrīz visu savu brīvo naudu.
– Es gribu noīrēt šo mašīnu uz nedēļu. Un jā, es gatavojos maksāt par šoseju. – Toms uzmanīgi un maigi izbrauca ar pirksta galu pa mersedesa vējstikla kontūru.
Ērnijs neviļus nosvilpa. Kreklā un biksēs tērptais jaunietis savai reakcijai nepievērsa ne mazāko uzmanību – viņš aizvilka Tomu pie letes, lai aizpildītu dokumentus.
Kamēr Toms aizpildīja nomas līgumu un maksāja par pakalpojumiem, Ernijs un Ņina sēdēja Mercedes aizmugurējā sēdeklī. Tas izrādījās ārkārtīgi ērts un elastīgs, uz tā pat vairākas reizes uzlēca, kā uz batuta, kamēr neviens viņu virzienā neskatījās.
– Piesprādzējieties, puiši, mēs ātri iesim. – Toma acis dega, viņš noteikti ne tikai paredzēja, bet arī kaut ko plānoja.
Bet tas nebija tas, par ko Ērniju uztrauca. Toma pirkstā, tieši virs antīkā gredzena ar dabīgo akmeni, ko viņš parasti nēsāja, bija masīvs zelta gredzens ar rubīniem un topāzēm, bet uz kakla bija iespaidīga ķēde ar masīvu medaljonu. Jauns vīrietis kreklā un biksēs, pamanījis medaljonu, pieklājīgi paklanījās un novēlēja patīkamu ceļojumu.